Bīskapu konferences maldinošais lēmums

Somijas evaņģēliski luteriskās baznīcas bīskapu konference 12.3.2024. gada 12. martā ar 9 pret 1 balsīm nolēma ierosināt Baznīcas padomei pieņemt noteikumus par paralēliem laulības jēdzieniem. Tas nozīmē, ka vienlaikus laulība tiek saprasta kā laulība starp vīrieti un sievieti, no vienas puses, un laulību starp divām personām, no otras puses. Tas paver ceļu viendzimuma laulībām. Tas ir kompromisa risinājums debatēm, kas turpinās jau gadiem ilgi.

No savas puses es atzīstu, ka man kā citas luteriskās baznīcas loceklim nav reālu tiesību runāt par Somijas evaņģēliski luteriskās baznīcas iekšlietām. Taču, ņemot vērā joprojām svarīgo Tautas baznīcas stāvokli Somijā, šim lēmumam ir sekas uz mums visiem. Arī es jūtu vilšanos un bažas par to, ka garīgā tumsa baznīcā kurā tiku kristīts padziļinās. Bīskapu konferences argumentācijas galvenā tēma ir Baznīcas “vienotība”. Šis jēdziens teoloģiski sniedzas tālāk par vienas vietējās baznīcas dzīvi. Tāpēc es vēlētos izteikt dažus komentārus par šo jautājumu.

1. Bīskapu konferences pieņemtais lēmums ir atbilde uz lielo maldināšanu, kas piemeklējusi visu kristietību.

Kristīgais priekšstats par cilvēku un laulību, un galu galā arī par Dievu, mūsdienās ir vēsturiski apšaubīts. Mēs visi zinām, ka mūsu uz indivīdu orientētajā kultūrā jautājumi par neierobežotu seksualitāti, paša izvēlētu dzimuma identitāti, toleranci un pieņemšanu ir galvenās vērtību un politiskās tēmas. Tāpēc daudzās Rietumvalstīs, piemēram, Somijā, ir pieņemts likums par viendzimuma laulībām (2017. gadā), un transseksuāļu tiesību akti ir grozīti, lai skaidrāk atspoguļotu individuālo pieredzi un rīcības brīvību (2023. gadā).

Tā kā sabiedrības vērtības un likumdošana mainās mūsu postkristietības laikmetā, visām kristīgajām baznīcām būs nepieciešams saprast, vai tās mainīsies kopā ar to, vai arī stāvēs uz saviem pamatiem, lai pretotos pārmaiņām. Daudzas konfesijas šajā jautājumā ir sašķeltas. Šis jautājums šķeļ baznīcas garu. Neviena baznīca un neviens kristietis nevar izvairīties no šīs maldināšanas, kā arī nevar izvairīties no savas nostājas paušanas.

Somijas evaņģēliski luteriskā baznīca pēc tā sauktā lēmuma par sieviešu ordināciju ir nolēmusi mainīties kopā ar tautas un sabiedrības vērtībām. Pirmkārt, tā pārtrauca dēvēt homoseksuālu dzīvesveidu par grēku. Pēc tam tā akceptēja lūgšanu kopā ar un par viendzimuma pāriem. Jau kādu laiku, pretēji savai Baznīcas kārtībai, tā ir atļāvusi un veicinājusi varavīksnes pāru laulības baznīcās. Tādēļ bīskapu konferences lēmums ir tikai vēl viens solis pa izvēlēto ceļu. Šo lēmumu veicina fakts, ka saskaņā ar aptaujām krietni vairāk nekā puse garīdznieku un kanoniķu atbalsta ierosināto soli.

Lēmuma pamatā nav neapdomība vai teoloģiska nekompetence. Gluži pretēji, ir ieguldīts laiks un resursi, un ir visi argumenti, kas liecina par pretējo. Taču nebija vēlmes pievienoties pirmajam alternatīvajam modelim, ko piedāvāja Bīskapu konference. Tajā teikts, ka: “Baznīca uzskata, ka laulība ir laulība starp vīrieti un sievieti, un atbilstoši tam arī laulā. Viendzimuma attiecības (iesvētīšana, svētīšana, lūgšana) netiek ne atzītas, ne arī veiktas.”

Tomēr tā ir vispārpieņemtā kristīgā laulības izpratne, vienīgā, kas saskaņā ar dabisko likumu, Bībeli un luterisko ticības apliecību, un tā izslēdz visus citus modeļus. Tika izvēlēts cits modelis – laulības paralēlo jēdzienu ceļš. Tiklīdz ir atvērta paralēlo laulības jēdzienu iespēja, nav iemesla, kādēļ nevarētu tikt ieviesti arī jauni laulības jēdzieni, piemēram, poligāmija.

Lielā gavēņa laikā mēs atceramies Jēzus kārdinājumus tuksnesī. Ko sātans visos laikos apsola Jēzum un Viņa miesai(baznīcai): “To visu es tev došu, ja tu kritīsi un mani pielūgsi”. (Mt.4:9) Kādu labumu tad ir guvusi Bīskapu konferences sniegtā ziņa? Daudzi saka, ka viendzimuma laulības garantēs Tautas baznīcai sociālo popularitāti, pozitīvu atspoguļojumu plašsaziņas līdzekļos un tādējādi apturēs vai vismaz palēninās arvien pieaugošo locekļu skaita un ienākumu samazināšanos. Personīgi es domāju, ka centieni ir cēlāki nekā tikai pieķeršanās varai un naudai. Tātad, ko labu sola piekāpšanās laikmeta gara prasībām? Pēc bīskapu domām, tas ir kaut kas tikpat cēls un dārgs kā Baznīcas vienotība.

2. Bīskapu konferences lēmums maldinoši runā par Baznīcas vienotību.

Bīskapu konferences lēmums ir reāls politisks mēģinājums panākt, lai divi dažādi viedokļi ietilptu vienā baznīcas laivā un pat airētu vienā tempā. Bīskapu konferences lēmumā teikts: “Mēs apzināmies šķelšanās un neveiksmes draudus arī mūsu pašu baznīcā. Tāpēc tiem, kam Baznīcā ir atbildība, ir pienākums meklēt risinājumus laulības jautājumā, ar kuru palīdzību varētu saglabāt Baznīcas vienotību pat nesaskaņu vidū.”

Tāpēc “vienotības” saglabāšana ir galvenais šā lēmuma vadmotīvs. Pēc bīskapu teiktā, šis lēmums garantē sirdsapziņas brīvību tiem, kas pieturas pie tradicionālā laulības jēdziena, bet arī dievkalpojumu un rīcības brīvību tiem, kas vēlas svētīt viendzimuma pārus. Ne vienam, ne otram tas nav ideāli, bet de facto vienīgais veids, kā turpināt kuģot vienā laivā.

Tātad, kas šajā lēmumā ir maldinošs? Ir labi zināms, ka Baznīcas vienotības veicināšana ir īpašs bīskapu uzdevums. Un tas nav nekas viegls! Taču bīskapijas uzdevums nav vispirms veicināt vienotību, bet gan mācīt patieso ticības mācību un apkarot maldus, kuru saldais auglis ir vienotība. Tagad vienotības rati ir novietoti pirms mācību zirga! Tā ir vienotības parodija. Baznīcas vienotība būtībā ir vienotība un sadraudzība ar vienu Kungu, Baznīcas galvu, Jēzu Kristu. Šī kopība un vienotība Kungā Jēzū ir Viņa vārdu uzklausīšana, glabāšana un sekošana Viņa vārdiem apustuliskajos un pravietiskajos rakstos. Šī vienotība ir izteikta kopīgajā ticības apliecībā un liturģiskajās formās, kā arī pie viena un tā paša Dievgalda: “Tagad jūs vairs neesat svešinieki un piemājotāji, bet esat līdzpilsoņi svētajiem un Dieva saime, kas uzcelta uz apustuļu un praviešu pamata, tās stūrakmens ir Jēzus Kristus”. (Ef. 2:19-20).

Saskaņā ar Kunga pavēli baznīcas pārstāvji ar Dieva vārdu un lūgšanu svētī viena vīrieša un vienas sievietes laulību, atspoguļojot Kristus un Viņa baznīcas vienotību: “Jūs, vīri, mīliet savas sievas, tāpat kā Kristus ir mīlējis savu draudzi un pats sevi tās labā ir ziedojis lai to darītu svētu, šķīstot mazgāšanā ar ūdeni caur vārdu[..]” (Ef.5:25).

Baznīcai nav tiesību mainīt un paplašināt laulības jēdzienu. Baznīcai nav jādalās ar kādu savu svētību vai iesvētīšanu. Baznīcai nav Tā Kunga apsolījuma vai vārdu svētīt viendzimuma laulību. Baznīcai nav kopības un vienotības, ko piedāvāt ārpus Kristus un Viņa vārda. Bīskapu konferences lēmums lauž vienotību ar visām iepriekšējām kristiešu paaudzēm un arī ar lielu daļu kristietības. Bīskapu konferences lēmums nav baznīcas vienotības, bet gan sektantisma izpausme.

Bīskapu konferences lēmumā teiktais par “vienotības veicināšanu” vārda tiešā nozīmē nenozīmē garīgi teoloģisku vienotību Trīsvienīgajā Dievā un Viņa Atklāsmes Vārdā, bet gan socioloģisku un organizējošu vienotību. Šī “vienotība”, neraugoties uz tās labajiem motīviem, ir meli. Tā piedāvā iluzoru un viltus “vienotību”, solot dzīves telpu un iespējas tiem, kas pretojas pārmaiņām. Bet kāda ir šīs vienotības cena vienas organizācijas ietvaros? Piekāpšanās viendzimuma laulībai kā kristīgai laulībai un līdz ar to de facto atzīšana. Tāpēc ir melots apgalvojot, ka Baznīca patiesi ir atstāta ar diviem jēdzieniem, jo visi tā vai citādi tiek mudināti praksē pieņemt šo jauno jēdzienu.

Pēc bīskapu domām, kopdzīvi praksē garantē Orvela koncepcija par “cieņpilnu dialogu”. Saskaņā ar lēmumu cieņpilns dialogs ir šāds: “Jebkāda veida šaubas par otras puses motīviem vai uzskatu stigmatizēšana kā nepatiesu nav cieņpilnas diskusijas sastāvdaļa.” Angļu valodā tas nozīmē, ka cieņpilnas diskusijas modelis ir līdzvērtīgs atteikumam publiski nosodīt un noraidīt pretējo viedokli. Respektabla diskusija vairāk respektē cilvēku nekā Dievu. Tā neciena debatētājus un viņu neatkarību, un vēl jo mazāk tā ciena patiesību un tās atzīšanu. Šī cieņpilnā diskusija tikai cenšas noslēpt viltus “vienotību”. Kas notiks ar ikvienu, kurš neievēros šos spēles noteikumus un izlauzīsies no drošās telpas? Kas noteiks, kad spēles noteikumi tiek ievēroti un kad nē? Kā ar cieņpilna diskursa ideju sader tas, ka kāds publiski māca, ka dzīvot homoseksuālās attiecībās ir pret Dieva radīšanas kārtību, ka tas ir grēks un kauns? Vai ja tiek teikts, ka garīdznieks, kurš mēģina svētīt šādu savienību, pārkāpj 2. bausli un savus garīdznieka solījumus, vai bīskaps, kurš to aizstāv, ir ķeceris? Vai viņš kā nemiera cēlājs netiecas, lai viņu apklusinātu? Tāpēc, visticamāk, daudzi no tiem, kas atbalsta kristīgo uzskatu par laulību, saprotamu pašaizsardzības apsvērumu dēļ draudzēs tiek apklusināti. Drošā telpa ir kļuvusi patiesi nedroša tiem, kas atbalsta tradicionālo uzskatu par laulību. Respektablu debašu telpa galu galā ir atstāta tikai ar vienas balss atbalsi, kas atsaskan no varavīksnes.

3. Bīskapu konference maldina arī homoseksuāļus

Bīskapu konference pamatoti uztraucas par to, ka arī tiem, kam ir seksuāla tieksme pret to pašu dzimumu personām, ir vieta Baznīcā un viņiem ir daļa no Dieva žēlastības. Tomēr no tā citi ir kļūdaini secinājuši, ka laulības svētības liegšana ir šķērslis Evaņģēlijam un ievaino ne tikai atsevišķus cilvēkus, bet arī Baznīcu. Šādā skatījumā tiek zaudēta atšķirība starp indivīdu un laulību. Kā kristiešiem mums ir jālūdz un jākalpo tiem, kas, būdami nedroši visu dzīves satricinājumu vidū, nāk Dieva vaiga priekšā. Mēs esam aicināti aicināt ikvienu atrast savu piederību kā kristītam Dieva bērnam un dzīvot saskaņā ar Dieva baušļiem, atzīstot grēku un iemantojot žēlastību. Taču viendzimuma pāru gadījumā lūgšana pēc svētības attiecas ne tikai uz indivīdu, bet arī uz pāri, tas ir, uz viņu dzīves veida pieņemšanu un atzīšanu par laulību saskaņā ar Dieva gribu. To Bībele nesola, bet, gluži pretēji, brīdina un aicina to novērst (1.Kor.6:8, 19). Tādēļ, apstiprinot viendzimuma laulības, bīskapu sinode ne tikai sagrauj laulības svētumu un svētību, bet arī klusē par Dieva likumu un galvenokārt par Evaņģēliju: grēku piedošanu un jaunu dzīvi Jēzū Kristū tiem, kas ir homoseksuālās attiecībās. Tādējādi Bīskapu konferencē pastāv “cits evaņģēlijs” (Gal 1:6), kura pamatā ir cilvēka paša izvēle izmantot seksualitātes dāvanu tās cilvēciskā un ekleziālā atzīšanā.

Tātad, ko mums vajadzētu domāt par šo Bīskapu konferences lēmumu? Tas ir tikai priekšlikums, kas tiks iesniegts Baznīcas padomei lēmuma pieņemšanai. Rezultāts varētu būt garš balsojumu ceļš. Taču skaidrs ir tas, ka ieceltie Baznīcas mācītāja amatā ir devuši mācību un norādījumu cilvēkiem un Somijas evaņģēliski luteriskajai baznīcai. Neizbēgami nāk prātā Jēzus teiktie svētīgie vārdi: “Atkāpies, sātans, jo ir rakstīts: (Mt.4:10) Skumji, ka bīskapu konferences lēmumā nav dzirdama Labā Gana balss, bet gan vilku balss, kas nežēlo ganāmpulku (Ap.d.20:29). Runa nav tikai par baznīcas likumu detaļām vai pat par 6. bausli un mācību par laulību, bet gan par 1. baušļa ievērošanu, uz kuru atsaucas mūsu Pestītājs. “Es esmu Tas Kungs, tavs Dievs. Tev nebūs citu dievus turēt Manā priekšā.”

Bībele mūs visus brīdina: “Neļaujiet sevi maldināt, jo, ko cilvēks sēj, to viņš arī pļaus.” (Vēstulē galatiešiem 6:7).

Tas ir aicinājums mums visiem nožēlot grēkus, atzīt savus pārkāpumus un saņemt Kristus žēlastību.

Tas ir aicinājums sargāt mūsu mācību un dzīvi Dieva Vārdā.

Tas ir aicinājums dalīties Kristus žēlastībā un mīlestībā mūsu draudzēs ar visiem bez izņēmuma.

Tas ir aicinājums mums Misijas diecēzē turpināt veidot luterisko alternatīvu kā neatkarīgai draudzei.

Tas ir aicinājums mums pašiem godāt laulību un mācīt nebaidīties no brīnišķīgās laulības dāvanas.

Tas ir aicinājums lūgties par mūsu tautu.

Mārtiņa Lutera “Laulību kārtībā” mēs atrodam vārdus, ar kuriem sākam šīs lūgšanas: Kungs Dievs, Tu, kas esi radījis vīrieti un sievieti un noteicis, ka viņiem ir jāstājas laulībā, Tu, kas svētī viņus, dāvājot tiem dzīvības augļus, un liec laulībai atspoguļot savu mīļoto Dēlu Jēzu Kristu un Baznīcu, Viņa līgavu, mīlestības mistērijā, mēs lūdzam Tevi, lai Tu savā neizmērojamajā laipnībā neļautu šai radībai, šim Tavam nodomam un svētībai tikt sagrozītai un izkropļotai un lai Tu savā žēlastībā to pasargātu mūsu vidū caur Jēzu Kristu, mūsu Kungu. Amen