Šī gada 9.-11.augustā “Bēvuļēnos” tika aizvadīta mūsu draudzes nometne – viens no galvenajiem draudzes gada notikumiem.Pateicība Dievam, ka varējām to izbaudīt tik kuplā skaitā- kopā mūsu bija vairāk kā 60!

   Nometne sākās piektdien ar iekārtošanās darbiem un draudzīgu pikniku, grilējot desiņas un “maršmelovus“.

   Sestdienu sākām ar jautru sasveicināšanos un līdzpaņemto gardumu minēšanu, bet turpinājām jau nopietnāk – ar mācītāja Mārtiņa vadīto Bībeles stundu. Mācītājs studijām bija izvēlējies Pāvila vēstules efeziešiem 4.nodaļu, 1.-13.pantu. Vispirms Rakstu vietu pārrunājām, sadalījušies mazākās grupiņās. Kā atzina daudzi nometnes dalībnieki, šīs pārrunas un dalīšanās ar liecībām bija ļoti vērtīgas, palīdzot ne tikai labāk izprast Rakstus, bet arī iepazīt vienam otru. Pēc tam nācām kopā, lai uzklausītu katru grupiņu un mācītāju, apkopojot visu informāciju.
Pēc gardām pusdienām vadību pārņēma Svētdienas skolas komanda. Uz pirmo Godly Play nodarbību mūsu draudzē tika aicināti bērni, un to vadīja Pauls Rubīns un Jānis Znotiņš, piepalīdzot Līgai Rubīnai. Stāsta Pauls: “Esam ļoti priecīgi un pateicīgi Dievam un atbalstītājiem, ka nepilna gada laikā ir radīti visi priekšnoteikumi uzsākt Godly Play nodarbības. Šajā reizē kuplais jauno dalībnieku pulciņš klausījās stāstu par Svēto ģimeni. Patīkami pārsteidza bērnu uzmanība, arī pašu mazāko, kā arī aktīvā līdzdarbošanās brīnīšanās laikā (tas ir laiks, kad bērni stāsta savas sajūtas un piedzīvoto par stāstu). Tāpat iepriecināja tik dažādās radošās idejas atsaukšanās laikā – kad bērni zīmēja, veidoja, līmēja, krāsoja u.c. Brīnījos arī par bērnu pacietību, kad bija jāsagaida mielasts.” Pēc bērniem arī pieaugušie tika aicināti piedzīvot savu Godly Play nodarbību, ko vadīja Ilze Znotiņa ar palīgiem Līgu Kalēju, Ritu Striku un Līgu Rubīnu. Un mēs, pieaugušie, visu jau zinošie, tikām aicināti brīnīties kā bērni, ieraudzīt, ka Dieva valstības izprašanai nav robežu, un ir neskaitāmi veidi, kā Dievs mums par Sevi stāsta…. “Šī nodarbība “norāva jumtu“”, kā vēlāk teica kādi no tās dalībniekiem – vairums pieaugušo minēja šo pie īpašākajiem piedzīvojumiem nometnē.
Pēc Godly Play nodarbībām sagaidījām ciemiņu – Burtnieku, Ēveles un Dikļu draudzes palīgmācītāju Aldi Kalcenavu, ar lekciju “Ko mēs gaidām no Dieva, un ko Dievs sagaida no mums?”

   Un tad klāt jau bija vakariņas, pēc kurām slavēšanas grupa gaidīja visus, lai vienotos slavas dziesmās Mūsu Kungam.
Iestājoties tumsai, bija laiks bērnu nakts pārgājienam, ko šogad organizēja Arāju ģimene – Ieva, Hermanis, Karlīna un Sofija. Trasē devās 19 jaunie drosminieki vecumā no 4 līdz 15 gadiem, ar lukturīšiem izgaismojot sev ceļu uz 10 kontrolpunktiem. Kopā tika ieraudzīti 16 zibeņi (gan ne gluži no debesīm), atrasts čupa-čups koks, veikti svarīgi mērījumi, atrastas dārgumu lādes un koferis ar gardumiem nakts piknikam, kā arī gabaliņi puzlei, ko salikt pārgājiena noslēgumā. Pārgājiena organizatori saka lielu paldies lielākajiem dalībniekiem, kuri parūpējās par mazajiem, kad to piekusušās kājas sāka ķerties zālē.
Pieaugušie tikmēr kūra ugunskuru dīķa malā un vadīja vakaru draudzīgās sarunās, kas turpinājās vēl pāri pusnaktij.
Arī šogad varējām izstaigāt Striku ģimenes un viņu palīgu iekārtoto lūgšanu taku. Kā ikreiz, tās iekārtotāji bija parūpējušies par jauniem pārsteigumiem noformējumā. Šoreiz takai bija arī jauns saturs. Tās ceļavārdi bija no Pāvila vēstules galatiešiem (5:22), rosinot lūgt par Svētā Gara augļiem sevī.
Svētdienas rītā brīvdabas Dievkalpojumā ar pirmo dziesmu aicinājām nākt Svēto Garu. Un Viņš, kā vienmēr, kad Viņu aicina, nāca – šoreiz kopā ar lietu:) Tad nu ātri pārcēlāmies uz šķūni, un pēc neilga brīža Dievkalpojums varēja atsākties – burtiski ciešā kopībā un sadraudzībā, kas to padarīja vēl īpašāku.
Nometnei noslēdzoties, daudziem bija sajūta – vai tiešām jau viss…? Tik ātri?… Mājup devāmies, piepildīti ar prieku par piedzīvoto Dieva klātbūtni, par tik ļoti draudzīgajām savstarpējām attiecībām, ar apņemšanos pēc gada pulcēties jau nākamajā draudzes nometnē.